LLKA aicina Labklājības ministriju pilnveidot regulējumus nodarbinātības jautājumos

Valsts un sabiedrības interesēs ir mazināt gan bez darba palikušo iedzīvotāju pēc iespējas ātrāku atgriešanu un iesaisti darba tirgū, gan audzināt topošos nodokļu maksātājus – skolēnus – radot iespēju vasaras brīvlaiku pavadīt jēgpilni. Tādēļ jau vairākus gadus LLKA un kooperatīvās sabiedrības īsteno NVA pasākumus “Apmācība pie darba devēja” un „Nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs”. Šā brīža nosacījumi paredz, ka no ikmēneša dotācijas bezdarbnieka un skolēna darba algai tiek atskaitīti nodokļi, tādēļ dotācijas neveido finansiāli izdevīgu atvieglojumu darba devējiem no algu budžetam paredzētajiem izdevumiem un nemotivē darba devējus uzņemties papildus pienākumus, atbildību un sociālo funkciju veikšanu. Līdz ar to LLKA rosina LM palielināt dotāciju apmērus minētajos NVA pasākumos un neatskaitīt no tām nodokļus.

Kā zināms, sezonas darbi lauksaimniecībā var būt īslaicīgi, tikai pāris nedēļas vai ar pārtraukumiem. Šobrīd Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā ir noteikts, ka “bezdarbnieka statusa zaudēšanas pamats ir darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa iegūšana saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, izņemot šā statusa iegūšanu divreiz 12 mēnešu periodā uz laiku, kas kopā nepārsniedz 60 dienas, ja par to paziņots Nodarbinātības valsts aģentūrai, kā arī izņemot iesaistīšanos aktīvajos nodarbinātības pasākumos.” Rezultātā bezdarbnieks, kurš ir izmantojis minētajā likumā noteiktās divas reizes, zaudē bezdarbnieka statusu. Tādēļ LLKA rosina veikt izmaiņas minētajā likumā, lai bezdarbniekam iesaistoties īslaicīgos sezonas darbos, bezdarbnieka statuss netiktu zaudēts.

Tāpat LLKA rosina slimības naudas izmaksas laika samazināšanu likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” ietvaros. Viennozīmīgi, ka darba devējam ir jānodrošina t.s. “drošības spilvens” zināmā laika periodā, kad darba ņēmējs slimības dēļ nevar pildīt darba pienākumus. Taču gadu gaitā izvērtējot kopējo valsts noteikto nodokļu slogu, kas jāmaksā darba devējam jeb uzņēmumam, tostarp, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļu, ir jāpārskata perioda garums, kad darba devējs apmaksā darba nespējas lapas. Kā rāda prakse, ir bieži gadījumi, kad darba ņēmēji negodprātīgi izmanto iespēju ņemt slimības lapas, zinot, ka 10 dienu garumā tās tiks apmaksātas. Ja šādi gadījumi uzņēmumā ir vairāki un periodiski atkārtojas, darba devējam tas rezultējas ar dubultām izmaksām: no saviem līdzekļiem ir jāizmaksā slimības nauda darba ņēmējam, kā arī jāmaksā papildus alga citam darbiniekam, kurš aizvieto uz slimības laiku prombūtnē esošo kolēģi, kas šajā COVID-19 laikā ir īpaši sāpīgi. Ja 10 dienu apmaksātais darba nespējas laiks tiktu samazināts uz divām vai trim dienām, darba ņēmēji tiktu ierobežoti to izmantot negodprātīgiem mērķiem, kā arī ģimenes ārstiem nāktos rūpīgāk izvērtēt iemeslus nepieciešamībai piešķirt slimības lapu darba ņēmējam jeb pacientam.

Kā jaunu pasākumu, ar kura palīdzību lauksaimniecības nozares darba tirgū varētu iesaistīties bezdarbnieki vai arī pārkvalificēties citu jomu speciālisti, LLKA rosina izveidot Lauku saimnieku aizvietotāju programmu. Šobrīd Latvijas lauku saimniecību īpašniekiem, īpaši tiem, kuri darbojas piena lopkopībā, gaļas lopkopībā vai arī daudznozaru saimniecībā, darba apjoms un intensitāte ir 365 dienas gadā, bez brīvdienām, ko nosaka nozares specifika. Tādēļ LLKA aicina LM izveidot Lauku saimnieku aizvietotāju programmu, kuras ietvaros kvalificēts darbinieks sniegtu aizvietotāja pakalpojumus astoņas stundas dienā vismaz 14 dienas tādos gadījumos kā darbnespēja, tostarp stacionāra ārstēšanās, plānota operācija; ar ārsta norīkojumu apstiprināta rehabilitācija; grūtniecība un bērna kopšanas atvaļinājums; īpaši apstākļi: pirmās pakāpes radinieku kāzas, bēres – līdz trim dienām un saimniecības īpašnieka nāve.