Lauksaimnieku organizācijas valsts vadītājus aicina caurlūkot un atlikt minimālo VSAOI sistēmas ieviešanu no š.g. 1.jūlija

Lai arī lauksaimnieku organizācijas konceptuāli atbalsta minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmas ieviešanu, tomēr jau 2021.gada valsts budžeta izstrādes procesā norādīja, ka šāda reforma ir jāīsteno ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, lai nodrošinātu pienācīgas diskusijas par politikas veidotāju izstrādātajiem piedāvājumiem un ieviestu pilnvērtīgi funkcionējošu, juridiski korektu minimālo VSAOI sistēmas modeli. Vēl jo vairāk – izmaiņas VSAOI sistēmā pieņemtas Covid-19 pandēmijas laikā, kad Latvijas tautsaimniecībai ne tikai jāspēj pārvarēt vairāk nekā gadu ilgušu ekonomikas ierobežojumu sekas, bet vēl aizvien jāspēj funkcionēt daļēji ierobežotas ekonomikas stāvoklī.

Trīs lauksaimnieku organizācijas uzskata, ka šobrīd likumā iekļautais modelis, kas skars teju vienu trešo daļu Latvijā nodarbināto, ir izstrādāts sasteigti, tādējādi ir nepilnīgs un spēkā stāšanās gadījumā radīs ievērojamas negatīvās sekas tautsaimniecībai, tostarp ēnu ekonomikas apmēra pieaugumu, bezdarba palielināšanos, sabiedrības neapmierinātību ar likumdevēja un valdības darbu, kā arī bremzēs Latvijas ekonomisko izaugsmi kopumā.

ZSA, LOSP un LLKA nosūtītajā vēstulē rosina veikt grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, lai pilnveidotu minimālo VSAOI modeli, paredzot saprotamākus, vairākus nosacījumus, kā, piemēram, ir jāizstrādā datos balstīts modeļa izvērtējums. Tas nozīmē izstrādāt juridiski korektu un pārdomātu minimālo VSAOI modeli, sistēmas uzbūvi balstot datos par katru personu, kuru minimālo VSAOI sistēma skars. Ar 1.jūliju plānotā sistēma nav balstīta datu analīzē, tamdēļ izstrādātais piedāvājums nav uzskatāms par kvalitatīvu. Nākamais priekšlikums ir par likuma spēkā stāšanās termiņu: modeļa ieviešana varētu tikt īstenota pakāpeniski, piemēram, pirmajā sistēmas darbības gadā sistēmu ieviešot daļējā apmērā, kas ne tikai ļautu novērtēt sistēmas darbības pozitīvos un negatīvos aspektus, bet arī dotu iespēju labot tehniskās nepilnības, neradot nesamērīgi lielus riskus tautsaimniecībai. Kā nākamais grozījumu priekšlikums ir nosacījums par iztrūkstošā iemaksu apjoma veicēju: minimālo VSAOI sistēma jāveido tā, ka iemaksas veiktu pats strādājošais, tādā veidā sekmējot personu izpratni par sociālo aizsardzību, kuras nozīmību ir izgaismojusi Covid-19 krīze. Tāpat izstrādātā minimālo VSAOI sistēma nesniedz atbildi, attiecībā uz kādiem apdrošināšanas gadījumiem persona tiks apdrošināta. Ja persona tiktu apdrošināta visiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredzētajiem apdrošināšanas gadījumiem, tiks radīta situācija, kurā ar mazu faktisko atalgojumu sociālais nodrošinājums, kas nodrošināts uz uzņēmumu rēķina, būs nesamērīgi liels, bet, novirzot iemaksas tikai pensiju apdrošināšanai, netiktu sasniegts mērķis sociālās aizsardzības nodrošināšanai. Minimālo iemaksu ieviešana nenodrošinās arī vienlīdzīgu apdrošināšanas segumu darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām. Visbeidzot kritiski vērtējams fakts, ka minimālo VSAOI sistēma nenodrošina iemaksu veicēja iespēju paredzami plānot savu darbību attiecībā minimālā VSAOI kopējo slogu uzņēmumā. Var secināt, ka piedāvātā kārtība paredzētu minimālo VSAOI samaksu vienu reizi ceturksnī, nenorādot personas, par kurām sociālās iemaksas maksājamas.