Lauksaimnieki Briselē cīnās par vienlīdzīgiem tiešmaksājumiem

Protesta laikā Baltijas lauksaimniekus apmeklēja arī visu trīs Baltijas valstu vadītāji, kuriem zemnieki piedāvāja īpašus Baltijas ābolu sulas samita enerģijas dzērienus oranžā un sarkanā krāsā, kas "dotu spēku ārkārtas Eiropadomes sēdē", kurā iecerēts vienoties par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027.gada plānošanas periodam.

Kā zināms, esošā lauksaimniecības atbalsta sistēma nenodrošina līdzvērtīgus konkurences apstākļus visiem  Eiropas savienības lauksaimniekiem. Liela daļa Eiropas valstu lauksaimnieku saņem ļoti dāsnus maksājumus, līdz pat 209% no ES vidējā līmeņa, kamēr Latvija nākamā perioda noslēgumā (2027.gadā)  sasniegs 77% no ES vidējā tiešmaksājumu līmeņa. Šāds piedāvājums Latvijas lauksaimniekiem ir nepieņemams. Klaji aplams ir uzskats, ka valstīs, kur lauksaimnieki saņem zemāku ražošanas atbalstu, ir attiecīgi zemākas ražošanas izmaksas. Ar lauksaimniecību saistītie izdevumi (elektrība, mēslojums, dīzeļdegviela u.c.)  Latvijā sasniedz ES vidējo līmeni vai pat pārsniedz to, kā rezultātā Latvijas ražošanas izmaksas ir 112% no ES vidējā. Saistībā ar lauku attīstības finansējumu, jāatzīmē, ka finansējums tika samazināts jau esošajā periodā, turklāt bez ekonomiska pamatojuma. Nākamajos 7 gados tas ir jāsaglabā vismaz šī perioda līmenī.

Protestā Latvijas lauksaimniekus pārstāvēja biedrības "Zemnieku saeima", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, "Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija", "Latvijas Zemnieku federācija" un "Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācija".