Aktualitātes

Eiropas Savienības lauksaimniecības politika visām dalībvalstīm nav vienlīdzīga

25.07.2017 Drukāt
Eiropas Savienības lauksaimniecības politika visām dalībvalstīm nav vienlīdzīga

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) sadarbībā ar lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību (LPKS) „VAKS” jūlijā organizēja tikšanos ar Zemkopības ministrijas (ZM) un Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) vadošajiem speciālistiem, lai diskusijas ietvaros meklētu risinājumus turpmākai iespējai laukus apsēt ar kodinātu vasaras rapša sēklu.

Lai diskusijai pie sarunu galda piešķirtu lielāku produktivitāti, ZM un VAAD speciālisti pirms tam devās lauku apskatē, kur vienā no tiem kuploja vasaras rapsis, kas apsēts ar kodinātu sēklu, bet otrā – ar nekodinātu.

LPKS „VAKS” komercdirektore un agronome Zinta Jansone: „Mēs dzīvojam un strādājam reģionā, kurā augu sekā nozīmīgu vietu ieņem vasaras rapsis. Šī kultūra ir nepieciešama, jo tā ir „naudas kultūra”, kura bieži tiek izmantota gados, kad nepārziemo ziemas rapsis vai citas ziemāju kultūras. Mūsu reģionā nav iespējams izaudzēt vasaras rapsi, kurš nav kodināts ar insekticīdu. Sējot nekodināto rapsi, atkarībā no laikapstākļiem veģetācijas laikā, ir jāmiglo aptuveni 5-7 reizes ar insekticīdu, lai nosargātu dīgstus. Mums, lauksaimniekiem tā šķiet daudz lielāka slodze uz vidi kā nokodināts rapsis. Eiropas Savienības dalībvalstīs ir tik atšķirīgi agroklimatiskie un agroekonomiskie apstākļi, kurus būtu jāņem vērā izvērtējot kādu vielu vai noteikumu ieviešanu un aizliegumu.”

Uzklausot ZM un VAAD speciālistu skaidrojumus, jāsecina, ka no nākamā gada, kad Eiropas Savienība pilnībā ir paredzējusi aizliegt Ziemeļvalstīs lietot kodni, kas satur neonikotinoīdu grupas darbīgās vielas, Latvijas lauksaimniekiem situācija var izvērsties sevišķi nepatīkama, jo vasaras rapsis būs jāaizstāj ar kādu citu labības kultūru.

Lēmums par minētās kodnes aizliegšanu tika pieņemts jau 2013.gadā, bet līdz šim bija noteikts pārejas periods, kura laikā vasaras rapša sēklas lauksaimnieki varēja iegādāties un izsēt tikai saņemot speciālas, VAAD izsniegtas atļaujas. Šobrīd Eiropas Komisija sadarbībā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi pārskata ierobežojumus, taču, ņemot vērā pētījuma rezultātus, kuri veikti Vācijā, visticamāk ierobežojumi tiks saglabāti.

Jāuzsver, ka monitorings par vasaras rapša, kas sēts ar kodinātām sēklām, kaitējumu bitēm tika veikts valstīs, kurās neaudzē vasaras rapsi, izmantojot kodni. Savukārt, Latvijā un Somijā veiktajos pētījumos netika atklāts kaitējums bitēm, tomēr Eiropas Komisijas institūcijas to neņem vērā.

Eiropas Komisija ir lēmusi, ka turpmāk sēklas, kas ir kodinātas ar neonikotinoīdu grupas darbīgajām vielām, varēs izmantot tikai segtajās platībās – siltumnīcās.

Lai arī Latvija ir viena no lielākajām graudu eksportētājvalstīm Eiropas Savienībā, tomēr pieņemot lēmumus, kas tiešā veidā ietekmē graudkopības nozari, netiek ņemti vērā Latvijas dalībvalstu pētījumi un agroklimatiskās īpatnības.

Ņemot vērā dažādo valstu klimatisko situāciju, Eiropas Komisijai lēmumu pieņemšanas procesā ir nepieciešams ņemt vērā konkrēto dalībvalstu īpatnības un nepieņemt tikai dažām valstīm labvēlīgus lēmumus.