Aktualitātes

Deputāti uzķeras uz populistisku iniciatīvu

05.11.2020 Drukāt
Deputāti uzķeras uz populistisku iniciatīvu

Lauksaimnieki sašutuši par populistiskās iniciatīvas virzīšanu izskatīšanai tālākā Saeimas darbā, uzskatot, ka tiks nelietderīgi šķiesti līdzekļi apspriežot ideju, kas sagrautu Latvijas lauksaimniecību. Viena kilometra rādiuss ap māju nozīmē 314 ha! Pie vidējās Latvijas saimniecības lieluma tās ir 10 zemnieku saimniecības. Nav skaidra iniciatīvas parakstītāju motivācija – apzināti sagraut lauku vidi, atstājot mazos un vidējos lauksaimniekus bez ienākumiem, bet ļaujot saimniekot ārvalstu kompānijām, kuras galvenokārt apsaimnieko mazapdzīvotas teritorijas.

Vakar, 4.novembrī, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā izskatīja Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā”, kas pēc balsojuma novirzīts turpmākai izvērtēšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Zemnieku saeima (ZSA), Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) uzskata, ka, aizliedzot lietot augu aizsardzības līdzekļus (AAL) 1 km attālumā no dzīvojamām mājām, visā Latvijā samazinātos saražotās lauksaimniecības produkcijas apjoms un saimniecības bankrotētu.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons: “Šādi lēmumi, kas var būtiski mainīt visu lauksaimniecības nozari, vispirms būtu jāsaskaņo ar nozares vairākumu. Un tiem, kas pieņem šādus lēmumus, būtu vērtīgi arī kādreiz izbraukt uz Latvijas laukiem un iepazīties ar patieso situāciju. Mūsu trijām organizācijām, kas pārstāv 80% no Latvijas lauksaimniecības nozares, šādās diskusijās būtu jābūt arī klāt, nevis tikai kā klausītājiem, bet saeimai jāieklausās mūsu viedokļos.”

Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: “Tas ir traģiski, ka deputāti virza tālāk tik klaji populistisku iniciatīvu, tādejādi apzināti noslogojot deputātus un iesaistītās personas ar papildus neproduktīvu darbu. Laikā, kad mums visiem Latvijā plecu pie pleca ir jāstrādā, lai pārvarētu Covid-19 izraisīto krīzi un noturētu tautsaimniecību, mēs tērēsim laiku, lai spriestu, par cik mēs mazināsim savu ražotāju konkurētspēju kopīgajā Eiropas Savienības tirgū. Pašreizējā krīze parāda, ka pārtikas ražošana ir viena no stabilākajām nozarēm. Mums jādomā, kā maksimāli stiprināt šo nozari, kā pievienot vērtību un nodrošināt nodarbinātību visā pārtikas ķēdē! Jau pašlaik spēkā ir augu aizsardzības līdzekļu lietošanas ierobežojumi, un analīzes apliecina, ka tie nodrošina vēlamo rezultātu, ja vien saimnieks tos godprātīgi ievēro. Turklāt Latvija ir to valstu skaitā, kas AAL izmanto vismazāk. Augu aizsardzības līdzekļi maksā bargu naudu, un neviens saimnieks neatļaujas tos izmantot nelietderīgi.”

Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes pārstāvis un Latvijas Agronomu biedrības valdes loceklis Ringolds Arnītis: “AAL ir neatņemama augkopības sastāvdaļa, lai ražotu pārtikas produktus. Tos izmanto, gan mazi, gan lieli lauksaimnieki. Tos izmanto arī mazdārziņu īpašnieki, kuriem nepieciešams apkarot dažādus kaitēkļus. Tāpēc uzskatu, ka tas ir noziegums pret tiem cilvēkiem, kuri dzīvo laukos. Pieņemot šādu iniciatīvu, mēs atsakāmies no turpmākas lauksaimnieciskās ražošanas un lauku iedzīvotāju labklājības.”